Aktīniskā keratoze

Aktīniskā keratoze
 

Aktīniskā (saules) keratoze ir virspusēji ādas bojājumi, kas redzami uz ādas vietās, kas bijušas pakļautas saules gaismas iedarbībai ilgstošā laikposmā. Parasti tie ir viens vai vairāki sarkani vai brūngani ādas plankumiņi, kas nereti virspusē zvīņojas. Pieskaroties ar pirksta galu, tie šķiet raupji (atgādina smilšu graudu). Reizēm var veidoties biezākas zvīņas vai pat raga kārtiņa. Ierastas vietas, kur var parādīties keratoze, ir seja, krūtis, delnu virspuse, ausis (vīriešiem) un galvvirsa (vīriešiem, kuriem izkrīt mati androgēnās alopēcijas rajonos).

 

Aktiniska keratoze

 Cilvēkiem ar gaišu ādu, kuri gadiem ilgi ir atradušies saules ultravioletajos staros (piemēram, tiem, kuri strādā ārpus telpām, dzīvo saulainās valstīs, nodarbojās ar hobiju saulē) ir lielāks aktīniskās keratozes veidošanās risks. Keratoze veidojas, kad ādas lokālā imūnsistēma ir novājināta un vairs nespēj izlabot ilgstoša ultravioletā starojuma izraisītu šūnu bojājumu.

 Aktīniskā keratoze parasti tiek uzskatīta par pirmsvēža stadiju, un tai piemīt potenciāls attīstīties par plakanšūnu (skvamozo šūnu) karcinomu jeb vēzi. Tāpēc to nepieciešams ārstēt.

Savrupi perēkļi bieži tiek ārstēti ar šķidrā slāpekļa izsmidzinātāju, bojātās šūnas iznīcinot ar sasaldēšanas palīdzību. Ja uz ādas virsmas novēro daudzskaitlīgas saules keratozes tad pielieto dažādus krēmus, kas vai nu rosina lokālo imūnreakciju, padara vēža skartās šūnas jutīgas pret gaismu vai satur ķīmijterapijā izmantotās zāles 5-fluoruracilu, imikvimodu, diklofenaku vai īpašu terapijas veidu – fotodinamisko terapiju.

Uzdod savu jautājumu

Copyrights ©2016: DPAV