Ar sauļošanos nevajag pārspīlēt LTV Rīta panorāma

Vitamīns D

Ieguvumi no D vitamīna

Mūsu ķermenim D vitamīns ir nepieciešams, lai veidotu stiprus un veselus kaulus. D vitamīns palīdz uzsūkt kauliem nepieciešamo kalciju.

Bez šī vitamīna var attīstīties kaula saslimšanas. Bērniem var attīstīties rahīts – kad kauli paliek mīksti un deformējas. Pieaugušajiem var veidoties osteomalācija, attīstīties osteoporoze – kad kauli paliek plāni, trausli un viegli lūzt.

Daudzi pētījumi norāda, ka D vitamīns var pasargāt mūs no tādām saslimšanām, kā augsts asinsspiediens, sirds slimības un no dažiem audzēja paveidiem.

Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams ikdienā?

Lai uzturētu kaulus veselus, ikdienā ir nepieciešama minimālā vitamīna D deva. Tabulā ir parādīta diennakts rekomendējama D vitamīna deva (DRD) starptautiskajās vienībās (IU).

Sievietēm, grūtnieces un laktācijas periodā nav nepieciešama papildus D vitamīna deva. Sievietēm un vīriešiem ir nepieciešams vienāds D vitamīna diennakts daudzums.

Bieži ir kārdinājums uzņemt lieākus daudzumus, taču tas nav veselīgāk. Pētījumos atklāts, ka lielāks daudzums var būt kaitējošs. Laika gaitā šāda D vitamīna pārpilnība, normāli funkcionējošā organismā, var radīt sarežģījumus. Paaugstināts D vitamīna daudzums var veicināt paaugstinātu spiedienu vai pat nieru mazspēju.

Kā saņemt D vitamīnu?

Dermatologi iesaka sekojoši uzņemt D vitamīnu:

• Ar ēdienu, kas ir bagāts ar D vitamīnu
• Ar pārtiku un dzērieniem, kas ir bagātināti ar D vitamīnu
• D vitamīna uztura bagātinātāji

Ēdiens, kas satur lielāku D vitamīna daudzumu ir taukainās zivis – lasis, tuncis un makrele. Zivju aknu eļļa arī ir labs d vitamīna avots. Latvijā ir arī maize, kas bagātināta ar D vitamīnu.

Reizēm tikai ar pārtiku vien ir grūti uzņemt nepieciešamo D vitamīna diennakts devu. Lai saprastu vai Jūs pietiekami daudz lietojiet ikdienā D vitamīnu, vēlreiz ieskatieties augšējā tabulā.

Lielākā daļa cilvēces, ikdienā nepietiekami uzņem D vitamīnu. Vēlaties pamainīt ikdienas ēšanas paradumus vai sākt lietot D vitamīnu kā uztura bagātinātāju? Pirms tam konsultējaties ar savu ārstu. D vitamīns var reaģēt ar dažiem medikamentiem un izraisīt blakusparādības. Lietojot dažus medikamentus, var tikt pastiprināta D vitamīna izmantošana organismā.

D vitamīns un saule

Vitamīna D priekštecis tiek ražots ādā ultravioletā starojuma ietekmē, bet tā saražotais daudzums ir mainīgs un atkarīgs no dažādiem faktoriem. Iekšķīgi uzņemamais D vitamīns ir drošāks un efektīvāks, jo precīzi iespējams noteikt saņemto devu.

Vitamīna D iesauka ir “saules vitamīns”, jo mūsu ādā tas veidojās saules staru ietekmē. Bet uzņemot D vitamīnu sauļošanās laikā, ir paaugstins risks šādu slimību attīstībai:

• Ādas audzēji, ieskaitot melanomu
• Priekšlaicīga ādas novecošanās (grumbas, vecuma plankumi, u.c.)
• Novājināta imūnsistēma

Sakarā ar šiem riskiem, dermatologi iesaka uzņemt D vitamīnu ar pārtiku, dzērieniem vai ar uztura bagātinātājiem, kā arī rekomendē lietot ikdienā saules aizsargkrēmus un izvairīties no sauļošanās.

Lai pasargātu savu ādu, ikdienā pirms dodaties ārpus mājas, uzklājiet saules aizsargkrēmu, vismaz ar SPF 30. Saules aizsargkrēmam vajadzētu būt ar plašu spektru, kas ietver aizsardzību pret UVA un UVB stariem. Cepures, apģērbs ar garām piedurknēm un bikses, palīdz aizsargāt ādu no starojuma. Ieteicams vairāk uzturēties ēnā.

D vitamīna noteikšana

Ar asins analīžu palīdzību, var noteikt vai D vitamīna daudzumu organismā.  Analīžu rezultāti uzrāda savienojuma 25 – hidroksi vitamīna D esamību asinīs.

Asins analīžu pārskatā D vitamīna mērvienības būs noteiktas nanogramos uz mililitru (ng/ml). Lielākai daļai cilvēku, normāls D vitamīna līmenis ir starp 20 un 49 ng/ml ( 50 līdz 124 nmol/l). Ja Jūsu D vitamīna līmenis ir zemāks par augstāk norādīto, Jums ir jākonsultējas ar ārstu.

Savu D vitamīna līmeni Jūs varat noteikt arī klīnikā pie sava dermatologa.

Daudziem cilvēkiem ādas krāsas dēļ ir zems vitamīna D līmenis. Tāpēc, to ir nepieciešams papildus uzņemt ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.

Raimonds Karls

&

Alise Balcere