Dermatologa trešā acs - dermatoskops

Dermatologa trešā acs - dermatoskops
 

Dermatoskopija

Dermatoskopija (no latīņu, derma – āda, skopos – skatīties) ir dermatoloģijā visbiežākā diagnostiskā metode. Metodei ir sava vēsture. Sākotnēji tā tika pielietota melanomas diagnostikai, bet nedaudz vairāk kā 20 gadu laikā dermatoskopija tapa par metodi, ar kuras palīdzību iespējams noteikt līdz 200 dažādām ādas slimībām un stāvokļiem. Dermatoskopijā tiek izmantota redzamā gaisma, tā nav kaitīga pacientam. Izmeklējumus iespējams veikt jebkurā vecumā un jebkurā ķermeņa daļā.

Latvijā dermatoskopija pieejama kopš 1996.gada, kad Derma Clinic Riga vadītājs Dr. Raimonds Karls uzsāka ieviest metodi dermatologu ikdienas praksē. Šo gadu laikā Dr.Karls ir apmācījis nevienu vien Latvijas dermatologu metodes pielietošanai.

Mūsdienu dermatoonkoloģija nav iedomājama bez dermatoskopijas pielietošanas. Bez dermatoskopijas nav iespējams runāt par ādas veidojumu diagnostiku, ne labdabīgo, ne ļaundabīgo.

Vai man ir nepieciešama dermatoskopija ?

Ja jums uz ādas ir kaut viens ādas veidojums, neatkarīgi no tā krāsas, formas un pastāvēšanas laika tad jums patiešām ir vērts veikt kaut viena veidojuma dermatoskopisko izmeklēšanu. Vizuāli neuzkrītošs veidojums nereti ar tādu sākās lielas veselības problēmas.

Ko ārsts redz dermatoskopā ?

Dažādos veidojumos šūnas, no kurām sastāv jebkurš ādas veidojums,  veido īpašus, katram veidojumam individuālus konglomerātus, tiem ir sava krāsa un forma. Atpazīstot šādas struktūras, ārsts spēj precīzi noteikt veidojuma izcelsmi un dabu.

Vai dermatoskopija ir precīza ?

Pieredzējuša ārsta rokās dermatoskopija ļauj precīzi noteikt diagnozi 97% gadījumu. Lai sasniegtu šādu precizitāti ārstam nepieciešams ilgs apmācības laiks un ikdienas prakse vairāku gadu garumā.

Dermatoskopijas fizikālie pamati

Metodes pielietojums balstās uz izmantojamo palielinājumu un speciālu apgaismojumu. Portatīvās iekārtās izmanto 10x palielinājumu un specīgu parasti LED lampu radītu gaismu. Kombinējot palielinājumu uz spēcīgu apgaismojumu ārsts spēj ieraudzīt ādas struktūras, kuras nav redzamas ar neapbruņotu aci.

Optiskā dermatoskopija

Portatīvās iekārtas, kuras pamatā tiek izmantotas dermatologa ikdienas praksē ļauj analizēt veidojumus ātri un precīzi. Dermatoskops ir neliela iekārta, kura viegli ievietojama ārsta halāta kabatā. Izmeklēšana veicama pārsteidzoši ātri. Vidēji viena cilvēka ādas veidojumu izmeklēšanai nepieciešams nedaudz vairāk par divām minūtēm.

Ciparu, jeb digitālā dermatoskopija

Nereti pacientu labā nepieciešams veidojumu novērot laika gaitā. Lai veidojumu būtu iespējams salīdzināt, to nepieciešams fotografēt, saglabāt ciparu formātā un piesaistīt konkrēta pacienta datiem izmantojot datora programmas. Ciparu dermatoskopijas veikšanai izmanto datorizētas sistēmas, tās ir lielas un izmantojamas lielās klīnikās. Arī portatīvo dermatoskopu iespējams savienot ar ciparu fotokameru vai pat viedtālruni un veikt līdzīgas funkcijas.

Ciparu dermatoskopijas nenozīmē kvalitatīvāku izmeklējumu, tā nozīmē tikai to, ka veidojums tiek iemūžināts vēlākai analīzei un salīdzināšanai.

Kādas ir dermatoskopijas priekšrocības ?

Bez minētām īpašībām, ka izmeklēšana ir nesāpīga, ātri veicama jebkurā vecumā un jebkurā ķermeņa daļā, galvenā priekšrocība ir iespēja diagnosticēt ļaundabīgos ādas audzējus ievērojami ātrāk, pirms tiem iestājas metastazēšanās fāze. Savlaicīga vēža diagnostika ir svarīga jebkurā medicīnas nozarē, jo īpaši ja runa iet par tik bīstama audzēja diagnostiku kā melanoma. Vēl viens svarīgs arguments par labu dermatoskopijai ir iespēja izvairīties no liekām un nevajadzīgām operācijām. Samazinās infekcijas un rētu risks, ievērojama ekonomija pacienta un valsts naudas līdzekļiem.

Nosakot veidojuma dabu, iespējams izvēlēties pareizo un adekvāto ārstēšanas metodi dažādu veidojumu gadījumā – vienkārša novērošana, operācija, saldēšana vai kāda cita metode.

Kādām vajadzībām iespējams izmantot dermatoskopiju?

Iespējams izmeklēt galvas mataino daļu, tādā gadījumā runa iet par trihoskopiju, iespējams diagnosticēt nagu saslimšanas – onihoskopija, iespējams diagnosticēt ādas hroniskās saslimšanas – inflamoskopija.

Vai ir kādas situācijas, kas dermatoskopiju nav iespējams vai nav ieteicams pielietot?

Tādu situāciju nav. Metodes pielietojums mūsdienā ir ļoti plašs. Nepastāv ierobežojumu pielietošanai. 

 

Latvijas Dermatoskopijas biedrība

Uzdod savu jautājumu

Copyrights ©2016: DPAV